Absolūcija (grēku piedošana)

Bībeles stunda Ikšķiles draudzē

Ikšķilē, 2010. gada 6. oktobrī

 Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz Evaņģēliju!, teica Jēzus Kristus savas kalpošanas sākumā, sacīdams un turpinādams un piepildīdams to vēsti, ko Jānis Kristītājs. Atgriešanās no grēkošanas ir katra Dievam un Jēzum Kristum ticīga cilvēka uzdevums un mērķis.

Kas ir grēks? Grēka ļaunums.

Bībelē vārds grēks pirmo reizi tiek lietots 1.Mozus grāmatā 4 nodaļā stāstā par Kainu un Ābelu, kur Dievs Kainam atgādina, ka ir jāvalda pār grēku (interesanti, ka arī čūska teica Ievai, ka nobaudot ļauna un laba atzīšanas koka augļus viņi uzzinās kas ir ļauns un kas ir labs, t.i., valdīs pār labo un ļauno). Bet Kains to nespēja. Grēkā kritušais cilvēks nespēj valdīt pār labo un ļauno. Mēs gan iepazīstam, kas ir labais/ļaunais, bet tikai ciešamajā kārtā.

Grēkā krišanas stāstā Dievs Ādamam dod pirmo bausli neēst no laba un ļauna atzīšanas koka augļiem, jo citādāk tu mirdams mirsi

Grēka ļaunums ir nepaklausībā Dievam, līdz ar to tas iezīmē plaisu attiecībās starp cilvēkiem un Dievu. Tas nozīmē atsvešināšanos no Dzīvības Devēja, tas savukārt iezīmē nāves rašanos – cilvēks pēc grēkā krišanas kļūst mirstīgs.

Grēks nes arī papildus ļaunumu – attiecību sabrukumu horizontālajā līmenī – attiecībās ar līdzcilvēkiem. Ādams bēg no atbildības, vainu uzveļot savai sievai Ievai un Dievam (Ieva, ko Tu man devi…).

Līdz ar to grēka papildus ļaunums ir vaina. Vaina izsaka atbildību par izdarīto ļaunumu. Grēks ir pārkāpums, bet vaina izsaka atbildību par izdarīto ļaunumu. Vaina ir iekšējs grauzējs, kas apgrūtina dvēseli.

Grēku piedošana Vecajā Derībā

Likuma pārkāpšana. Sods. Grēka un vainas izpirkšana. Kas piedod grēku? Kāpēc grēks tiek piedots?

Vecajā Derībā Dieva likums ir Derības sastāvdaļa, kas nosaka nosacījumus pie kuriem Dievs pilda savu solījumu pusi. Israēlam neturot baušļus jārēķinās ar konsekvencēm – Dievs nesargā zemi un tautu. Tas ir sods par grēkiem. Tas iezīmē arī individuālās attiecības starp cilvēku un Dievu. Grēks nes sodu.

Bet Vecajā Derībā arī ir ceļš uz grēku piedošanu vai drīzāk uz grēku apklāšanu, kā par to raksta vēstulē Ebrejiem (10:1-4, „Jo bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids; nekad nevar ik gadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti atnes, padarīt pilnīgus tos, kas ar tiem tuvojas. (…) jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus”). Zinot cilvēku grēcīgo dabu Dievs Bauslībā izveido grēku salīdzināšanas/izpirkšanas sistēmu – upurēšanas sistēmu. Atkarībā no grēka smaguma ir jānes upurim putns vai mājlops, atbilstoši bauslības prasībām. Upurim jābūt nevainojamam, t.i., veselam un labam (3.Mozus).

Vecajā Derībā grēku piedevējs neapšaubāmi ir pats Dievs. Jēzus laikā tādēļ farizeji un Rakstu mācītāji bija sašutuši, ka Jēzus piedeva grēkus (triekas slimajam), jo to var izdarīt tikai Dievs. Grēka piedošana ir tikai Dieva prerogatīva. Citādi tas ir tikai pašapmāns. Upuru sistēmā bija svarīgi, lai tas tiek nests Dieva priekšā perfekti atbilstoši priekšrakstam, jo tāda bija piedevēja Dieva griba – ir jāpiepilda Dieva griba, citādi grēka vaina paliek uz cilvēka.

Tomēr VD pravieši atgādināja par sirds attieksmi, nesot upurus Dieva priekšā: sagrauztu un satriektu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi… (Ps.51) 

Jēzus piedod grēkus

Jēzus dzīves misija bija saistīta ar grēku piedošanu – Viņš ir Glābējs – atbrīvo tautu no grēkiem. Viņš nāk kā augstākā Autoritāte – Dieva Vārds, kas sevī iemieso Dievu pašu un izsaka Viņa gribu, tātad Jēzus runā Dieva Vēsti un darbos piepilda Viņa gribu – Vārds un Upuris. Abi ir par mūsu grēkiem. Viens pasludina, bet otrs piepilda darbos.

Ebr.10:14Bet Viņš vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas,(12-13) Ps. 110:1) joprojām gaidīdams, kamēr Viņa ienaidnieki tiks likti Viņa kāju pameslam. Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti. Bet arī Svētais Gars mums liecina. Pēc tam kad ir teikts: šī ir tā derība, ko Es ar viņiem celšu pēc tām dienām, saka Tas Kungs, Savus baušļus Es došu viņu sirdīs un rakstīšu tos viņu prātā, Jer. 31:33 un viņu grēkus un viņu netaisnības vairs nepieminēšu. –(Jer. 31:34) Bet, kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upuru par grēku.” 

Dieva Dēla dotā pilnvara. Grēku piedošana Jaunajā Baznīcas laikmetā

Mt.16:18-19Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.” – šī Rakstu vieta tiek izmantota Romas Baznīcā kā pamatojums Romas primātam jeb pāvesta autoritātei pār citiem bīskapiem un patriarhiem. Luteriskajā Baznīcā tiek uzskatīts, ka šeit Dieva Dēls ar Pēteri (klinti) personificē Baznīcu.
Bet svarīgākais ir par „atslēgu varu”, kas ir dota Baznīcai. Tā cilvēku pasaulē ir ļoti liela vara – pār dvēseles atraisīšanu un nastu novelšanu. Šī ir vara un īpašs Dieva spēks, kas izposta velna un elles varu pār konkrēto dvēseli vai ietekmi pasaulē. Mācība par grēku un grēku piedošanu ir ļoti aktuāla visos laikos.
Atslēgt vai aizslēgt –

·         dot „zaļo gaismu” cilvēka dvēseles izlīgšanai ar Dievu, ja viņš nožēlo;

·         neļaut cilvēkam ļauties maldīgām izjūtām, ka viss kārtībā, kamēr grēki netiek nožēloti.

Mt.18:18Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.” – šos vārdus Jēzus runā kontekstā, kur Viņš māca par brāļu pamācīšanu, kur tas grēko, t.i., dara kādu atklātu baušļu vai ētikas pārkāpumu. Izskatās, ka šeit ir uzsvars uz sasiešanu, jo tas ir minēts vispirms.  
Te ir runa par 3 pakāpju mācīšanu un aprāšanu –

·         diskrēti,

·         ar lieciniekiem

·         draudzes priekšā.

Šis konteksts mudina vairāk domāt par problēmu un konfliktu risināšanas ceļu kristīgajā kopienā. Protams, tikpat šie vārdi ir attiecināmi uz Baznīcai doto autoritāti pār absolūcijas pasludināšanu, t.i., grēku un lepnības sasiešanu un uz to dvēseļu atraisīšanu, kas ir samudžinājušās grēka saitēs.

Jņ.20:22-23 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." – šajā Rakstu vietā Jēzus Kristus uzsver tieši garīgās autoritātes un spēka došanu. Svētais Gars iziet no Dēla (tas notiek vēl pirms Vasarsvētku notikuma), lai apustuļi iegūtu spēku un varu piedot grēkus. Kontekstā šeit augšāmcēlies Dieva Dēls sūta savus mācekļus palikt par Viņa kalpošanas Dievam turpinātājiem cilvēku vidū. Un galvenā kalpošana ir atraisīšanas sakraments – grēku piedošana.

Luteriskais uzskats par grēku iedošanu jeb absolūciju ir tāds, ka tā ir īpaša Evaņģēlija pasludināšanas forma. Evaņģēlijs konkrētajam cilvēkam

Kam tas tiek dotas absolūcijas pasludināšanas tiesības?

Romas Baznīca viennozīmīgi uzskata, ka atslēgu vara tiek dota Kristus apustuļiem un tie šo autoritāti tālāk nodod saviem mācekļiem – bīskapiem un priesteriem. Tas nozīmē, ka priesterim ir mistisks spēks pateicoties viņa ordinācijai, piedot vai nepiedot cilvēkiem viņu grēkus. Tas rada bīstamu tendenci domāt, ka no priestera cilvēciskā prāta un godīguma ir atkarīga pat Dieva attieksme un rīcība pie konkrētā draudzes locekļa.

Luteriskais uzskats izriet no vispārējās priesterības koncepta, ka šī vara tiek dota Kristus Baznīcai. Kristus atslēgu varu nedod tikai Sīmanim Pēterim, bet gan Baznīcai, kura stāv Pētera izteiktajā ticībā, ka Jēzus ir Dzīvā Dieva Dēls. Baznīcas apliecinošajai un dzīvudarošajai ticībai ir spēks pār elles un grēka ietekmi uz sabiedrību un konkrēto ticīgo cilvēku. Esot Baznīcas apliecinošajā ticībā cilvēks tiek atraisīts no grēka saitēm, Baznīcas kopībā cilvēks top brīvs un atvieglots. Bet Baznīcai arī ir vara nedot pieeju tiem, kuri nevēlas atzīt grēku, ko izdarījuši vai tiem, kuri ir pilni augstprātības un maldu.
Saskaņā ar Augsburgas ticības apliecību (5.artikuls par mācītāja amatu) Baznīcā ir iedibināts garīgais amats, lai administrētu sakramentus un sludinātu Dieva Vārdu, tais skaitā arī lai pasludinātu absolūciju vai paturētu grēkus neatgriezīgajiem. Šis amats darbojas Baznīcā draudzēs, lai tiktu ganītas ticīgo ļaužu dvēseles.
ATA 11. un 12. artikulā teikts, ka Baznīcā apturama arī privātā grēksūdze, kurā tiek izsūdzēti grēki, un Baznīca kā Kristus iedibināta ticīgo kopība ir atbildīga par absolūcijas piešķiršanu grēkus nožēlojošajiem grēciniekiem. Apoloģijā 6.artikulā: „Mēs saglabājam arī grēksūdzi – it īpaši absolūcijas dēļ – kā Dieva Vārdu, kurš pasludina cilvēkam dievišķās atslēgu varas spriedumu.”
 Šmalkaldes artikulos (6.art.) tiek teikts: „Atslēgu vara ir amats un vara, ko Baznīcai ir piešķīris Kristus, - saistīt vai atlaist grēkus.”
Toties ATA 14.artikuls māca, ka Baznīcā sakramentus un tai skaitā arī grēksūdzi un absolūciju drīkst administrēt tikai tie kuri pēc iedibinātās kārtības likumīgi aicināti, t.i., garīgais amats (mācītāji).

Kā es saņemu grēku piedošanu?

Droši vien daudzi ir piedzīvojuši brīžus, kuros ir liela vēlēšanās izsūdzēt grēkus, bet nav svētdiena un nav iespējams tikt pie mācītāja vai arī neērti pie viņa doties. Tādos brīžos cilvēki vai nu izsūdz savus grēkus un vainas lūgšanā pašam Dievam vai nu atrod kādu draugu/draudzeni, kam var uzticēt savus pārdzīvojumus un dalīties ar savu nastu. Bet šāds ceļš nedod grēku piedošanu, tas tikai atvieglina vainas sirdsapziņas nastu, daloties ar citu cilvēku. Šeit pat var veidoties problēmas otram cilvēkam, ja grēki ir smagi un iztēli rosinoši.
Nesot to paša Dieva priekšā mēs darām pareizi, savas vainas izsūdzot tieši Viņam, bet mums nav neviena, kas pasludina piedošanu un mēs nevaram būt droši vai tas, ko es sūdzu ir atbilstoši. Šādai privātai grēku atzīšanas lūgšanai vajadzīgs turpinājums un nobeigums

Brīvbaznīcās, t.i., draudzēs un kopienās, kur nav liturģijas un rituālu vai sakramentu tas tiek kopts caur koleģiālām grēksūdzēm, kurās ticīgie sūdz savus grēkus viens otram, paļaujoties uz apustuļa aicinājumu: „Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti.” Jēkaba 5:16
Bet šādas grēksūdzes bieži ir nepilnīgas un spēj sniegt tikai psiholoģisku mierinājumu, jo tajās pamatā iztrūkst bikts jautājumu un citreiz arī absolūcijas. Tas nozīmē, ka šeit nav pastorālās kvalitātes un kvalifikācijas.
Otrs aspekts ir tas, ka koleģiālai grēku sūdzēšanai nav Baznīcas dotā pilnvarojuma pasludināt grēku piedošanu. To cilvēki dara ar labu nodomu, bet pēc pašu gribas un saprašanas. Tādēļ nav drošības vai šādā ceļā varēs iemantot grēku piedošanu.

M.Lutera Mazajā katehismā: „Biktī ir divas daļas: pirmā, ka mēs izsūdzam grēkus, un otra, ka mēs grēku atlaišanu jeb piedošanu saņemam no biktstēva – it kā no paša Dieva – un neapšaubām, bet ticam droši, ka mūsu grēki ir ar šo atlaišanu piedoti arī Dieva priekšā Debesīs.”

Grēksūdzei mēs varam izdalīt sekojošus posmus:

1.       Grēka apziņa, vainas pamudinājums, bailes no Dieva soda

2.       Grēku izsūdzēšana

·         Dievam – publiskajā grēksūdzē dievkalpojumā

·         Dieva pilnvarotam cilvēkam - mācītājam – privātajā grēksūdzē

3.       Ticība – Kristus vietnieciskajam upurim par maniem grēkiem

·         Ticība pasludinātajai grēku piedošanai (absolūcijai)

4.       Apņemšanās un apsolījums laboties – vairs nedarīt grēku.

5.       Absolūcija – grēku piedošana

·         vai grēku paturēšana, ja sūdzētājs negrib atzīt grēku par grēku un laboties

·         absolūcija tiek sniegta tikai pēc tam, ja sūdzētājs atzīstas savos grēkos, tic Kristus nopelnam un upurim un apņemas laboties un dzīvot Dievam tīkamu dzīvi

6.       Pastorāla saruna par grēksūdzē skartajām garīgās dzīves problēmām, kur vajadzīgs pastorāls padoms vai skaidrošana.

7.       Gandarīšana – kas tā ir un ko tā dod?

·         Gandarīšana katolicismā ir biktstēva uzlikts pienākums, kas sekmē un palīdz atgriezties no grēkošanas. Tas var būt konkrēts darbs vai lūgšanas vai lasīšana.

·         Saskaņā ar luterismu, gandarīšanas vietā nāk patiesa un godīga atgriešanās – „atgriešanās augļi” – kristietis cīnās ar savām iekārēm un ļaunajām tieksmēm, nevis seko, piepilda tās un tīksminās par tām.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

 

 

 

 

MĒS MĪTAM

Kalēju iela 1, Ikšķile, LV 5052

Tālr. nr.: +371 65030328

  ikskilesdraudze@inbox.lv  

www.facebook.com/ikskilesdraudze

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!