19.01.2014 Svētdienas skolas nodarbībā vērām vaļā šādas kastes vāku:

    Kopā ar bērniem piedzīvoju savu pirmo līdzību, nekad vēl nebiju stāstijusi līdzību. Kā izdevās stāsts jāprasa Ingai :) Pašai, protams, liekas ka bija o.k. Mazliet neveikli jutos pārvietojot figūras, bet tas noteikti ir prakses jautājums. Atsaukšanās daļā aicināju bērnus izgatavot savu aitiņu, kā arī mēģināt izgatavot savu līdzību. Jūtu ka bērniem ir jāiedod kāds impuls, īpaši vecākajiem bērniem, lai viņi varētu sākt radoši darboties. Radošās idejas smeļos šajā bloga: godlyplayblog.blogspot.com! Man ļoti patīk šis blogs, kā arī viņas apraksti par stundām.

 Daļai bērnu atsaukšanās laikā joprojām bija aktuāla Kristību tēma :) Mielastā baudijām manas mīļākās gumijkončas, kas kā reiz ir aitiņu formā. 

"Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja:

"Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem." 

Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: 

"Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis."

Lūkas evanģēljs 15.nodaļā 1.-6. pants.

Un vēl kāds brīnišķīgs notikums mūsu klasē:

Spilveni ir ieguvuši skaistus pārvalkus, par to ir parūpējusies Gunita. Tagad tik jāgatavo nākamā porcija, lai sēdēšana būt vēl labāka! 

Šo svētdien vērsim vaļā šīs kastes vāku:

Diez, kas šeit būs iekšā? 

Rikarda