necienīgie top cienīgi

2010. gada 6. Jūnijā

"Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts.

 Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.

 Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.

 Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns.

 Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu."

Lūkas 14:16-24

Laiks pēc Vasarsvētkiem un pēc Sv.Trīsvienības svētkiem ir veltīts dažādām tēmām, kas saistās ar garīgās dzīves jautājumiem. Par būtiskajām lietām, kas vajadzīgas dvēseles pestīšanai. Šodien, pirmajā svētdienā pēc Trīsvienības svētku nedēļas mēs dzirdam lasījumu par Lielo aicinājumu uz mielastu. Tas ir par aicinājumu, kas ir skāris visus mūs, kas dzirdējuši Vēsti par Dievu un Viņa Dēlu. Kas tas ir par aicinājumu? Vai tas ir aicinājums visiem vai tikai noteiktam cilvēku lokam?

Jēzus saka šo līdzību, atbildot uz kāda cilvēka izteicienu: „Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva Valstībā!” Šis izteiciens liecina par jūdu seno izpratni par Debesīm, Dieva Valstību, kā lielu mielastu, kurā ir sapulcēti visi svētīgie. Bet būtība tajā, ka šī izpratne ir par to, ka pie Dieva Debesīs nonāk tikai izredzētie, noteikts un elitārs aicināto loks. Lai nokļūtu pie Dieva nepieciešams atbilst kaut kādiem nosacījumiem – jābūt ebrejam, jāpiepilda Bauslība, jādzīvo nevainojama garīgā dzīve, bet to var tikai izredzētie.
Jēzus saka līdzību par lielo mielastu, kura Viņš aicina palūkoties uz šo tēmu no cita skatu punkta. Ja ebreju skata pozīcija ir no cilvēka uz Dievu – kā man nokļūt Dieva Valstībā? Cilvēks tiecas pie Dieva, bet Dievs ir Ķēniņš, kurš visus nepieņem.
 Tad Jēzus atklāj Dieva Tēva pozīciju – Viņš aicina, Viņš sagatavo mielastu, Viņš vēlas redzēt viesus pie sevis, Viņš gaida, vēl dinamiskāk – Dievs velk pie sevis.

Jēzus līdzība atklāj rūgto patiesību par cilvēka dabu, kā tā reaģē uz Dieva labo gribu. Aicinātie viesi aizbildinās un neierodas uz sataisīto mielastu. Bet viņu aizbildināšanās ir dīvaini pamatota: viens ir iegādājies vēršus un tikai tad dodas tos apskatīt (kurš kārtīgs saimnieks pērk lopus bez apskatīšanas!), otrs nopircis tīrumu un dodas apskatīt (kurš kārtīgs nekustamā īpašuma speciālists pērk zemes gabalu bez pārliecināšanās un tā apskatīšanas?), trešais aizbildinās ar to, ka apņēmis sievu (vai nav iespējams ierasties ar sievu un vai tas ir tik būtiski?). Aicināto aizbildināšanās ir formāla un drīzāk liecina, ka drīzāk jau viņi neuzskata par vajadzīgu nākt uz šī ievērojamā kunga viesībām. Tā ir skaidra necieņa pēc Austrumu paradumiem. Tādēļ ari nama tēvs ir sadusmots un liek kalpiem aicināt un vest cilvēkus no pilsētas un pēc tam arī no lielceļa.

Tādēļ šī līdzība atklāj garīgo patiesību, ka cilvēka daba drīzāk ir tāda, ka mēs ne vienmēr vēlamies atsaukties aicinājumam. Drīzāk pat ir tā, ka mēs atsaucamies pa daļai, līdzīgi kā šīs līdzības aicinātie viesi. Cilvēki nepasaka nē dievišķajam aicinājumam, bet vienmēr ir kaut kādi aizbildinājumi, ir kādas lietas un intereses, kas ir svarīgākas.

Interesants ir līdzības aspekts, ka nama kungs pavēl kalpiem steigšus aicināt cilvēkus no pilsētas ielām un pēcāk arī citus no lielceļiem un sētmalēm. Tuvajos Austrumos un siltajās zemēs vispār, kur ir liels karstums, sataisot mielastus lietoja svaigus produktus, tur nebija saldētavu un ledusskapju, kur uzturēt sagatavoto gaļu un citas garšīgas mantas. Mielasts, kas sagatavots, ir jāapēd, citādi tas nav baudāms. Tādēļ arī jāsteidzas, lai saaicinātu cilvēkus, kaut vai nabagus, aklus un tizlus, lai vismaz viņiem tiek. Nama kungs ir žēlīgs. Vēl vairāk, viņš aicinā vēl daudzus, svešiniekus un klaidoņus, lai arī tie mielojas pie sagatavotajiem galdiem. Nama kungs savā žēlsirdībā ir izšķērdīgs.

Tas nozīmē, ka dievišķais aicinājums ir šai dienai, tas ir neatliekams. Dieva mielasts ir sagatavots, lai tajā pulcējas ļaudis. Viņš vēlējās redzēt tajā savējos vispirms, bet tagad iznāk pavisam otrādi.

Nākamā tēma šajā līdzībā ir par aicinātajiem un necienīgajiem. Līdzība atklāj kādu garīgu patiesību, ka Dieva priekšā aicinātie un cienīgie kļūst necienīgi, jo viņiem šis dārgais aicinājums nav nozīmīgs, bet necienīgie – nabagie, kroplie, aklie un tizlie, kā arī klaidoņi un cittautībnieki - kļūst par cienīgajiem.

Tomēr šī Rakstu vieta ir vairāk pozitīva un evaņģēliju vēstoša, ne kā Dieva Tiesu pavēstoša un draudīga. Ar ko? – Lai arī līdzība atklāj cilvēku grēcīgo un dziļo atkrišanu no Dieva, pat savās tieksmēs un dvēseles procesos atgrūžoties no Dieva, tomēr šeit skaidri atklājas Dieva mīlestība un žēlsirdība, kas bieži vien šķiet neloģiska. Kungs sadusmojas un liek aicināt necienīgos divās kārtās vai grupās. Pirmā grupa ir pēc Bauslības prasībām nederīgi un neatbilstoši – neveseli – nabagi, kropli, akli un tizli.  Bet viņi bija no viņu pilsētas. Interesanti, ka tieši šādi ļaudis visvairāk lipa ap Jēzu no Nācaretes, kad Viņš gāja caur pilsētiņām un ciemiem. Šie nelaimīgie cerēja uz Jēzus palīdzību un dziedināšanu, un daudzi no viņiem arī to saņēma.
Otrā grupa ir tie, kurus nama kunga kalpi spieda nākt uz mielastu no lielceļiem un sētmalēm. Tie ir dažādi svešinieki – tie nav savējie. Droši vien tie ir pagāni, kuriem dievišķā vēsts ir liegta pēc tautības piederības. Arī tie ir necienīgi, bet Dieva priekšā atzīti par cienījamiem.
Tā šeit izpaužas Dieva žēlastība pār visu pasauli – Viņš dusmās par savas tautas garīgo vadītāju atstumšanu un ebreju tautas vienaldzību un novēršanos savu aicinājumu dara plašāku – uz pasaules atstumtajiem, pēdējiem ļautiņiem un uz pagāniem, kuri līdz šim pielūguši citus dievus.

Ko tas nozīmē? - Tātad Dievs ir izsūtījis aicinājumu. Tas ir gan Viņa izveidotajai ebreju tautai, gan pēc tam arī visām pārējām tautām, kas ir pasaules malās un visiem cilvēkiem, kas ceļo par savas dzīves ceļiem. Interesanta un skumja ir garīgā patiesība, ka visi, kuri par sevi domā, ka viņi ir tie pareizie un cienīgie, patiesībā ir attālināti no Dieva. Savā lepnībā daudzi nevēlas atsaukties Dieva aicinājumam

Dieva priekšā mēs esam necienīgie, kurus Viņa kalpi vilkuši un aicinājuši nākt uz Dieva Valstību. Mums nav ārēju nopelnu vai īpaša statusa, kas dotu pamatu mums saukties par Dieva izredzētajiem. Tomēr mēs esam Viņam mīļi un dārgi, jo Viņš mūs ir aicinājis.

Otrkārt, mūsu garīgais ceļš ir uz Dieva sataisīto Mielastu. Šeit mēs pie Vakarēdiena dodamies svētdienās – tā ir tikai vāja norāde uz to īpašo kopību un prieku, kas mūs sagaida tur, kur ir nepastarpināts Dieva tuvums, kur nav vajadzīgs baudīt vīnu un maizi, lai piedzīvotu Dievu. Tur Viņš būs mūsos un mēs būsim Viņā.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

9.decembrī 17.00 

Klusās lugšanas stunda

Par Jāņa evaņģēliju

 

MĒS MĪTAM

Kalēju iela 1, Ikšķile, LV 5052

Tālr. nr.: +371 65030328

  ikskilesdraudze@inbox.lv  

www.facebook.com/ikskilesdraudze

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!

Powered by Webnode