Sīlis un vāverēns Miks

Tepat baznīcas priedēs dzīvo sīlis. Nu sīļi, kā mēs zinām ir viltnieki, tie ne tikai bāž zīles visās spraugās un dobumos, bet arī zog dažādas citiem svarīgas lietas – olas mazajiem putniņiem un ēdamo suņiem, kas dzīvo pie baznīcas. Citreiz sīlis skatās kas ir rokās mazajam Armandiņam, kad viņš iziet laukā ar sviestmaizi vai cepumu. Šim sīlim bija nejauks raksturs – viņš bija negausis. Viņš vāc tikai priekš sevis, pēc iespējas vairāk un viņam allaž ir par maz. Viņam ir mānija sakrāt ēdamo pēc iespējas vairāk un visās vietās. Pats viņš par sevi domāja, ka ir varen’ gudrs un tālredzīgs. Tikai viena nelaime, viņš ātri aizmirst kur sabāzis zīles un citas labas lietas.

Sīlim bija viena mīļa priede, tajā vietā, kur tagad stāv draudzes māja. Šo priedi Sīlis vienmēr atcerējās. Priede bija mīļa tāpēc, ka tur bija liels dobums, kurā sīlis nesa savus krājumus – zīles un visādus citus gardumus. Vakarā pēc darba pilnas dienas Sīlis aizlido uz savu dobumu un ir laimīgs, jo ir daudz sakrājis. Viņš atceras, ka ir daudz sakrājis, bet neatceras kur.

Bet pie baznīcas dzīvoja vēl viens zvēriņš, ko dažiem draudzes locekļiem patīk vērot svētdienas rītos. Tas bija vāverēns Miks. Viņam vecajā resnajā priedē bija savs dobums. Pa priedēm, liepām un ozoliem augu dienu var izskrieties un izdauzīties pēc sirds patikas. Cilvēki netraucēja Mika jauko dzīvi. Tik svētdienās baznīcēni noskatījās kā Miks darbojās un lēkā pa priežu zariem.

Tajā gadā bija laba zīļu raža. Par to īpaši priecājās vāveres un sīļi. Mūsu Sīlim bija darba pilnas rokas. Viņš savu dobumu priedē bija piebāzis ar zīlēm. „Nu gan ziemā nevajadzēs uztraukties. Man ir viss, kas vajadzīgs!”, priecājās Sīlis.

Togad arī Miks un viņa ģimenīte, brāļi un māsas, čakli vāca zīles un čiekurus, lai pietiek ziemas garajiem mēnešiem. Zīļu un čiekuru bija tik daudz, ka trūka spraugu un dobumu, kur tos sabāzt. „Paldies Dievam par labo ražu!”, teica Mika vectētiņš Toms, kad viņi bija pievākuši pilnus krājumus. Miks atšķirībā no Sīļa nedomāja tikai par to, lai vairāk savāktu priekš sevis. Viņš vienkārši zināja, ka garajiem ziemas mēnešiem vajag uzkrāt daudz ēdamā, jo gaidāmā ziema būs barga. Vāveres to zina. Mikam arī bija brālīši un māsiņas par ko rūpēties.

Te vienā rudens dienā atbrauca cilvēki ar traktoriem un dažādiem instrumentiem. Viņi gribēja celt māju. Un tādēļ sāka zāģēt dažus kokus un krūmus. Sabrauca traktori un izstūma būvbedri. Nogāza Sīļa labo priedi, kurā bija ziemas krājumi. Ko nu lai dara? Protams, Sīlim šī nebija vienīgā vieta, kur sabāztas zīles un citi labumi, bija arī citur, tikai kur? Sīlis bija aizmirsis savus dobumus. Nācās katru dienu meklēt kur ir sīļa zīles. „Cerams, izvilkšu līdz pavasarim”, nosprieda Sīlis un mēģināja vēl kaut ko sameklēt.

Pienāca ziema ar salu un puteņiem. Slapjdraņķis mijās ar aukstām ziemas dienām un vējainām naktīm. Ziemas vidū Sīlim sāka aptrūkt uzkrātie krājumi. Nabadziņš meklēja savas zīles pa atlikušajām priedēm, pukodamies un dusmodamies uz cilvēkiem, kuri izjaukuši viņa labo noliktavu.

Kādā apmākušamies ziemas dienā Sīlis sastapa vāverēnu Miku, kurš kopā ar draugiem dauzījās pa priedēm. „Klausies, Mik!”, jautāja Sīlis, kas bija nedaudz sakautrējies, jo nebija paradis kādam kaut ko prasīt. „Vai tev un tavai ģimenei nav kāds krājums ar zīlēm? Manu noliktavu nogāza tie celtnieki, kas ceļ to māju.”
Miks padomāja un priecīgi atbildēja Sīlim: „Protams, kaimiņ mēs tev palīdzēsim, padalīsimies ar to, kas mums ir. Neļausim taču tev ciest badu, kamēr mēs mielosimies pie pilniem galdiem.”

Tā nu vāverēna Mika ģimene ziemā padalījās ar Sīli ar zīlēm, kuras bija sakrājuši no iepriekšējās ražas. Vāverēnam Mikam ir laba sirds. Vai Sīlis mācījās no tā, ka Miks viņam palīdzēja? Kā tu domā?


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

 

 

 

 

MĒS MĪTAM

Kalēju iela 1, Ikšķile, LV 5052

Tālr. nr.: +371 65030328

  ikskilesdraudze@inbox.lv  

www.facebook.com/ikskilesdraudze

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!