kas aizdzen bailes
2011. gada 29. janvārī
23 Un Viņš iekāpa laivā, un Viņa mācekļi Tam sekoja.
24 Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā, ka viļņi laivai gāzās pāri, bet Viņš gulēja. 25 Un tie piegāja pie Viņa un modināja Viņu, sacīdami: "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!" 26 Un Viņš uz tiem saka: "Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?" Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums.
27 Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: "Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?"
Mt.8:23-27
Notikums par vētras apklusināšanu ir viens no atpazīstamākajiem Jēzus dzīves aprakstiem, līdzīgi kā staigāšana pa ūdens virsu, ūdens pārvēršana vīnā vai Lācara augšāmcelšana. Jēzus caur šo notikumu atklāj mācekļiem savu dievišķo spēku un autoritāti – pat vēji un jūra Tam paklausa!
Bet šis notikums atklāj vēl daudz vairāk –
· To, ko izjūt mācekļi – viņu bailes un paļāvīgās ticības trūkumu
· To, kas draudzei un Baznīcai var palīdzēt nenogrimt
Šī notikuma svarīgākais jēdziens ir BAILES. Jēzus pārmet mācekļiem bailīgumu. Mācekļi nobijās stihijas priekšā, kas draudēja noslīcināt laivu ar visiem mācekļiem un Jēzu.
Viņiem vēl nebija tāda ticība – ja mēs esam ar Jēzu, tad nekas pret Dieva gribu ar mums nevar notikt. Mācekļi modināja Jēzu ar domu, lai viņš palīdz smelt un vadīt laivu.
Kad mēs sekojam Kristum, bailes ir nopietns šķērslis.
· Bailes paralizē cilvēka spēju aptvert situāciju un gudri rīkoties.
· Bailes novērš no mērķa un piespiež rīkoties egoistiski vai nodevīgi.
· Mēs no tik daudz kā baidāmies savā dzīvē: no bandītiem, no publiska skandāla, no nekaunīgiem cilvēkiem, no priekšniekiem, no spokiem, no sevis atklāšanas citiem, no nāves, no atbildības uzņemšanās. Cilvēki baidās no tā, kas viņuprāt varētu apdraudēt, no nezināmā. Citreiz bailes ir pavisam neizskaidrojamas.
· Bailes ir iekšējais dvēseles stāvoklis, kas ir pretstatā tam, ko dod Dieva tuvums.
Tam, kurš ir Dievā, ir miers. Austrumu reliģijās tiek īpaši uzsvērts cik ļoti svarīgi iegūt iekšējo mieru un stabilitāti. Ebrēji saka: Šalom alehem! Musulmaņi: Šalom aleikum! Arī Kristus saviem mācekļiem pēc augšāmcelšanās ienākot teica: „Miers ar jums!” Arī kristiešu kultūrā kādreiz bija ieradums viens otram novēlēt mieru.
· Cik esmu sapratis, cilvēki dodas uz baznīcu tādēļ, ka vēlas iemantot mieru dvēselē. Apkārtējā pasaule, ikdienas dzīve rada stresu, iekāres, dusmas un bailes. Vēl arī ieļaunojums atņem šo iekšējo mieru un stabilitāti.
Ļaunais cenšas panākt mūsos stresu, bailes un nestabilitāti, jo ar tādiem cilvēkiem iespējams manipulēt. Nestabīlus un bailīgus cilvēkus iespējams viegli pakļaut un piespiest darīt vēlamo. Bieži vien arī cilvēki citus izsit no līdzsvara, lai varētu ar otru cilvēku manipulēt. Ļoti uzskatāms piemērs tam ir reklāmas, kas vispirms nobiedē skatītājus no netīrības, slimības, operācijas, bet pēc tam piedāvā zāles vai mazgājamo līdzekli, ko pirms tam noteikti nevēlētos pirkt.
* Ļoti populārajā Tolkīna grāmatā „Gredzenu pavēlnieks” - Saurons ar bailēm no visādiem mošķiem un briesmoņiem, kas grasījās iznīcināt cilvēku pasauli, centās paralizēt un vājināt cilvēku spēju rīkoties un cīnīties.
** Šajā ziņā arī ļoti zīmīga ir kāda padomju laiku multiplikācijas filma, ko sauca: „Trīs banāni”. Kādam zēnam bija jāiegūst 3 burvju banāni, kurus apsargāja pūķis Baisulis. Viņš bija ļoti briesmīgs un draudīgs. Viņš spļāva dūmus un uguni un briesmīgā balsī sauca: „Baidies!” Taču viņu uzveikt bija iespējams vienīgi ar drosmi un mieru – nebaidoties no viņa. Kad puika teica: es nebaidos!, Baisulis kļuva neaudz mazāks un mazāk briesmīgs, līdz viņš palika tik maziņš kā zvirbulis… Bieži vien mūsu dzīves problēmas ir kā pūķis Baisulis, kurš ir liels tikai pateicoties manām bailēm.
Tā nu mēs esam sapratuši, ka bailes ir reāla problēma mūsu ikdienas dzīvē, kas padara mūs vājus un manipulējamus. Nav labi baidīties. Tas bieži vien dzīvē notiek, ka vētra ir mums visapkārt, bet svarīgi, ka vētra nav manā dvēselē.
Kā lai cīnās pret bailēm? Kā iespējams uzveikt bailes manā ikdienas dzīvē?
Apustulis Jānis raksta: ”18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.” (1.Jņ.4:18)
Manuprāt, lai pārvarētu bailes savā dzīvē, nepieciešams stiprināt savu paļāvīgo ticību uz Dievu – uz Viņa realitāti un vēl ir nepieciešams iemācīties to, ko apustulis Jānis sauc par „pilnīgo mīlestību”.
Apustulis Jānis raksta par to, ka nepieciešams mainīt savu nostādni – no tieksmes sevi pasargāt, ierauties sevī, aizstāvēties, izlikties par briesmīgāku – uz sevis uzupurēšanu otra labā.
- Pilnīgā mīlestība ir tā, ar ko Jēzus no Nācaretes mīlēja cilvēkus, iedams uz ciešanām un krusta nāvi.
- Pilnīgā mīlestība bija tiem cilvēkiem, kuri lielās briesmās, badā un ciešanās bija gatavi iet nāvē, lai izdzīvo viņu mīļie. Savu mīļo dēļ mēs esam gatavi aizmirst bailes pat no nāves – tā ir pilnīgā mīlestība.
Mums visiem ik pa laikam gadās situācijas, kurās atklājas, ka mums pietrūkst ticības uz Dieva realitāti un uz Viņa ieinteresētību manā liktenī. - Vai Viņš dzird manus saucienus pēc palīdzības un vai Viņš uzskatīs par nepieciešamu man palīdzēt? Attiecības ar dzīvo Dievu tiek veidotas līdzīgi kā veidojas attiecības starp draugiem – mēs iepazīstam to, cik šis draugs ir uzticams un vai ir īsts draugs tieši caur grūtībām un kritiskām situācijām. Vai draugs atbalstīs vai iestāsies un izpalīdzēs?
Līdzīgi ir arī attiecībās ar Dievu - tās veidojas tikai caur piedzīvoto, caur pārbaudījumiem un grūtībām, kurās es iepazīstu Dievu kā personisku, kā savu draugu vai pretinieku. Tikai nepieciešams savās grūtībās pievērst savu uzmanību Dievam – tam, kā liktenis iegrozās, kā Viņš atbild uz manām lūgšanām.
· Vai jūs lūdzat Dievu tad, kad jums ir grūti?
· Vai sekojat līdzi tam, kā dzīve veidojas pēc izteiktajiem lūgumiem? –
· Kad jūs sauksiet uz Dievu un meklēsiet Viņa atbildes rīcību savā dzīvē, jūs iepazīsiet Viņu – savu personīgo Dievu. Jūs mācīsieties paļauties uz Dievu. Arī mācekļi piedzīvoja Dieva varenību Kristus personā tieši caur to, ka bija jāpiedzīvo tādas grūtības. Viņi saprata cik viņu mācītājs ir varens tieši caur dzīves pieredzi.
Līdzīgi ar draudzi un Baznīcu – mēs esam kā kuģī kas peld pasaules viļņos. Mēs nevaram izvairīties no daudzām grūtībām, kas ir pasaulē, bet mēs tiekam pasargāti no grimšanas. Jēzus ir līdzās mums mūsu draudzē un Baznīcā. Kad mums ir grūti mēs gribētu, lai Kristus palīdz tikt galā ar vētras radītajām sekām – izsmelt laivu. Bet Viņš pieceļas un atrisina būtību – apsauc vētru – ap mums iestājas miers.
Kad mūsu dzīvēs mēs nonākam situācijās, kurās esam kā mazā laiviņā trakojošas vētras epicentrā, tad ir svarīgi atcerēties, ka Dievs neguļ. Viņš neuztraucas, jo Viņu nespēj satricināt vētras. Viņš ir spēcīgāks par ārējiem apstākļiem.
Ja man ir viss kārtībā attiecībās ar Dievu, tad ārējie apstākļi nespēj nomākt, salauzt manu dzīves laivu un mani noslīcināt. Ja esmu rīkojies godīgi un paļāvībā uz Dievu, tad man nav no kā baidīties. Viņš dod man mieru un pārliecinātību.
Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas. (Jņ.14:27)
DIEVKALPOJUMI:
- svētdienās 10.00
- ceturtdienās 19.00
DIEVKALPOJUMI īpaši ģimenēm un bērniem:
- mēneša 1. svētdienās 10.00
TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:
- otrdienās 17.00 - 19.00
- ceturtdienās 17.00 - 18.30
KANCELEJA ATVĒRTA:
- svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
- otrdienās 17.00 - 19.00
- ceturtdienās 17.00 - 18.30
ZIEDOJUMIEM
Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze
Reģistrācijas nr. 90000628081
AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X
Konts: LV63UNLA0050016342180
Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.
Esam pateicīgi par atbalstu!