Reformācijas dienai

2011.gada 30.oktobrī

Kad jūdu Pashā bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. Tur Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam. Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadarait Mana Tēva namu par tirgus namu!"

 Tad Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: karstums Tava nama dēļ Mani aprij.-

 Bet jūdi uzstājās un sacīja: "Kādu zīmi Tu mums rādīsi, ka Tu to drīksti darīt?" Jēzus atbildēja: "Noplēsiet šo Templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu." Tad jūdi sacīja: "Četrdesmit sešus gadus šis Templis ir taisīts, un Tu to gribi uzcelt trijās dienās?"

 Bet Viņš runāja par Savas miesas templi. Kad nu Viņš bija uzcēlies no miroņiem, Viņa mācekļi atcerējās, ka Viņš to bija sacījis, un sāka ticēt rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija runājis.

Jāņa 2:13-22

 

„Patiesā mīlestībā, bez jebkādiem sava goda meklējumiem, dedzīgi vēlēdamies atklāt patiesību, godājamais tēvs Mārtiņš Luters, Vitembergas augustīnietis, brīvo mākslu un Svēto rakstu maģistrs ar Dieva žēlastību ir nolēmis sniegt šos izteikumus par grēku atlaidēm, lai aizstāvētu savus uzskatus diskusijā ar sludinātājordeņa brāli Johanu Tecelu: tādēļ tie, kuriem nav iespējams klātienē pārrunāt ar viņu šīs lietas, tiek lūgti tās noskaidrot ar šī raksta starpniecību.”

Tā sākas Mārtiņa Lutera 95 tēzes, kuras viņš piesita pie Vitembergas pils baznīcas durvīm 1517.g. Visu svēto dienas agrā rītā. Tas bija publisks notikums. Tā bija uzdrīkstēšanās iebilst pret tajā laikā Baznīcā piekopto darbību un izpratni – pārdodot grēku atlaides un mācot par Šķīstītavu. Mārtiņš Luters ar savu godīgumu, uzdrīkstēšanos un atklātību iesāka notikumus, ko vēsturē mēs pazīstam kā Reformāciju.

Atceroties Reformācijas notikumus un atzīmējot tos kā svētkus ir svarīgi būt skaidrībā, kas ir Reformācija?

Vēsturiski šis laiks ir pretrunīgi vērtēts. Reformācijai bija milzīga ietekme uz procesiem ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Jo nekas vairs nebija kā iepriekš. Romas Baznīcas politiskā ietekme mazinājās. Pāvesti vairs nebija noteicēji pār karaļnamiem. Veidojās pactāvīgas Baznīcas un karaļvalstis – Vācijā, Skandināvijā, Lielbritānijā.
Tomēr arī bija daudz ļaunuma no Reformācijas rezultātā atbrīvotās enerģijas – notika plaši nemieri, grautiņi un pat kari, kuru pamatā bija reliģiski motīvi. Tika iznīcinātas grandiozas mākslas vērtības, arī tepat Rīgā. Notika garas karadarbības starp protestantiem un katoļiem – Francijā, Polijā, Vācijā, Anglijā un arī pie mums Livonijā. Diemžēl mūsu Livonija bija kļuvusi ļoti vāja, un nespēja turēties pretim krievu, poļu un zviedru spiedienam.

Baznīciski – Rietumu Kristīgā Baznīca sadalījās 2 daļās – protestantos un katoļos. Vieni, kas protestēja pret veco kārtību un mācību un otri, kuri vēlējās saglabāt vienu svētu katolisku Baznīcu.

Svarīgi tomēr atcerēties, ka Luters nevēlējās sašķelt Katolisko Baznīcu Eiropā. Lutera stratēģija bija reformēt – atgriezties pie Bībliskajiem principiem. Atjaunot īsto, oriģinālo, apustulisko ticību, kas ir būvēta uz praviešu, Kristus un apustuļu mācību.

Otrais nozīmīgais aspekts – Luters nevēlējās dibināt Luterāņu Baznīcu. Viņš vēlējās palikt vienotajā (katoliskajā) Baznīcā – Kristus Baznīcā, kura ir brīva no ticībai traucējošām lietām un mācībām. Varam droši apgalvot, ka šajā ziņā mēs arī esam katoļi – jo esam Kristus katoliskajā, vienotajā Baznīcā.

Garīgi – Reformācija atdeva Baznīcai atpakaļ ticību Kristum, kā pamatu pestīšanai. Pat Romas katoļu Baznīcā notika reformas pēc Tridentes Koncila, kurā tika nolādēti visi protestanti. Garīgā nozīmē Kristus, Bībele un dievkalpojums – kļuva par tautas ieguvumu. Vienkāršais zemnieks un cilvēks varēja lasīt Svētos Rakstus, savā mātes valodā dzirdēt dievkalpojumu un tajā piedalīties. Nebija vairs „fokus pokus”, kā buramie vārdi, ko priesteris pasaka altārī, pagriezis muguru draudzei. Latvijā gan patiesa tautas kristietība veidojās tikai pateicoties brāļu draudžu aktivitātēm 18. un 19.gadsimtā.

Reformācijas ietekmē garīgums kļuva racionālāks. Mēs daudz runājam un domājam par Dievu. Mēs esam kopā ar Dievu, bet tajā nav tik daudz brīnumu, drīzāk ir dziļumi – atziņā un ticībā. Dievs ir pasaulē un cilvēka līdzībā.

Tātad, Reformācija ir patiesā pamata atjaunošana, atgriešanās pie mūsu ticības pamatpatiesībām.

Tas arī ir tas, ko darīja Kristus, izdzīdams lopu, putnu pārdevējus un naudas mainītājus no Tempļa pagalma – Jēzus šķīstīja Templi. Viņš veica labojumus… Tā bija reformācija – atgriešanās pie tā, ka Templis ir lūgšanu vieta, kurā valda tiekšanās pēc Dieva, nevis tiekšanās kļūt bagātam.

Ko tad sliktu darīja šie tirgotāji un baņķieri? – sajauca vērtības – mantiskās un garīgās. Tempļa pagalmi bija domāti cilvēku lūgšanām, nevis veikalam un tirgum. Tas ļaunākais, kas notika – cilvēku izpratnē - naudas lietas kļuva svarīgākas par attiecībām ar pašu Dievu. Upuris bija domāts grēksūdzei, salīdzināšanai ar Dievu, grēku piedošanai un dvēseles mieram. Tagad tas bija atkarīgs no maka biezuma. Ienākumi no upura dzīvnieku pārdošanas un valūtas maiņas nonāca augsto priesteru namos.

Notikumā, kur Jēzus izdzen tirgotājus no Tempļa pagalma mēs redzam Jēzu Nācarieti neierastā tēlā – dusmīgu, agresīvu, netolerantu. Viņš rīkojās vīrišķīgi. Šis Jēzus nav bezpalīdzīgs un maigs radījums.

Jēzus rīkojās kā saimnieks, kuram rūp tas, kas notiek Dieva Templī. Jo šis Templis ir Viņa templis. Saimniekam nepatīk, ka tiek sagrozīta garīgā kārtība – Templī sāk mājot cits gars, nevis lūgšanu un grēku nožēlas, bet tirgus – pirkšanas un pārdošanas gars - Mamons.

Interesanti, ka Jēzus identificējas ar Templi, sacīdams: „Noplēsiet šo Templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu!„ Ar to Jēzus pasvītro savu ciešo saikni ar Templi. Templī mājo Dievs, tāpat cilvēciskajā ķermenī mājo Dievs.

Kā šis notikums Templī saistās ar šodienas tēmu par Reformāciju?

Reformācija Baznīcā un garīgajās lietās vienmēr ir Dieva lieta – Viņa mērs ir pilns un Viņš liek kādam nākt un paveikt nepaveicamo, lai atjaunotu garīgo lietu pareizo kārtību.

Bieži vien reformācija nāk kā pēriens Baznīcai – cilvēkiem, kuri ļāvuši degradēties Baznīcai un deformēties garīgām patiesībām. Bieži vien vajadzīga liela drosme, lai stātos pretim šīs pasaules varenajiem un iestāties par patiesajām, Dieva vērtībām, kā to darīja Mozus un Ārons, kā to darīja Gideons, apustulis Pāvils, kā to darīja M.Luters un citi reformatori.

Svarīgi ievērot atgādinājumus un brīdinājumus par atgriešanos pie patiesības, lai satricinājums nebūtu graujošs un Baznīcu šķeļošs.

Dievs nevis ienīst un apkaro baložu pārdevējus, valūtas mainītājus vai priesterus, kuri guva peļņu no tā, bet Viņš apkaro mūsu kļūdas, tāpat kā Viņš iznīcina grēku. Bet Viņš mīl tos, kuru dēļ Viņš ceļas un ieved kārtību.

Reformācija nav svētki tam, ka mēs esam atsevišķa Baznīca jeb konfesija. Man pat liekas, ka par to mums nevajadzētu priecāties. Taču Reformācijas dienā mēs priecājamies par to, ka Dievs mūs nav atstājis. Viņš ir klātesošs savā Baznīcā un rūpējas par cilvēku sirdīm, par mūsu ticību un ciešo saikni ar Viņu pašu. Bez Dieva vadības un žēlastības mēs būtu sen nomaldījušies no skaidras ticības uz Trīsvienīgo Dievu.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!