Baltezerā, 2015. gada 11.oktobrī

TICĪBA

    Tad Jēzus atkal nāca Galilejas Kānā, kur viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un bija kāds ķēniņa galminieks, kuram Kapernaumā bija slims dēls. [47] Izdzirdis, ka Jēzus ir atnācis no Jūdejas uz Galileju, tas nāca pie viņa un lūdza, lai viņš noietu un dziedinātu viņa dēlu, kas bija pie miršanas. [48] Tad Jēzus viņam sacīja: "Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat." [49] Ķēniņa galminieks viņam sacīja: "Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst!" [50] Jēzus tam sacīja: "Ej, tavs dēls ir dzīvs!" Cilvēks noticēja vārdiem, ko sacīja Jēzus, un aizgāja. [51] Viņam vēl ejot, pretī nāca viņa kalpi un tam pavēstīja: "Tavs dēls ir dzīvs!" [52] Tad viņš tiem vaicāja, kurā brīdī dēlam kļuvis labāk. Tie viņam sacīja: "Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja." [53] Tad tēvs saprata, ka tas noticis brīdī, kad Jēzus viņam sacīja: "Tavs dēls ir dzīvs!" Un viņš kļuva ticīgs pats un viss viņa nams.

Jņ.4:46-53

    Baznīca ir vieta, kur tiecas cilvēki – sakrālā telpa pievelk tos, kuri tiecas pēc sakralitātes, pēc svētuma, miera, remdējuma, piedošanas, izlīdzināšanās un remdējuma.
    Cilvēki nāca, nāk un ceram, ka arī nākotnē nāks uz šo dievnamu un pie šeit kalpojošajiem mācītājiem tāpat, kā arī šajā Evaņģēlija notikumā – pēc palīdzības, kad ir kaut kas salūzis, kad vairs nav kur iet, kad vajadzīgs padoms un Dieva paša palīdzība.
    Bieži vien šādai atnākšanai ir vajadzīga drosme, cilvēkam, kurš nekad uz baznīcām nenāk. 
Atnākšana citreiz notiek tad, kad citādāk vairs nevar, kad ir ļoti slikti un ir izmisums. 
Tad cilvēks atnāk ne tikai uz baznīcu, ne tikai pie mācītāja, bet viņš nāk pie Dieva paša.
    Diemžēl mēs citreiz pārprotam viņu atnākšanas iemeslus. Manā kalpošanā šādas pārprašanas ir bijušas ne mazums, un citreiz ir diezgan kauns par to.

    Cilvēks, kurš atnāk pie mums uz baznīcu nāk ar savu ticību. Šī ticība citreiz ir kaut kā nenoformējusies – situatīva ticība, izmisuma ticība, cerību ticība, citreiz arī laimes ticība…
Kāda ir jūsu ticība? Kāda bija jūsu ticība, kad ienācāt baznīcā, lai tuvotos tam, kas šeit mīt?
    Tāda bija arī senā jūdu ķēniņa Heroda galminieka ticība – atrast iespēju, kā viņa mirstošais dēls paliktu dzīvs!
        -    kā galminieks viņš visticamāk neticēja, ka Jēzus no Nācaretes ir Mesija jo Mesija ir arī Valdnieks pēc Dieva gribas. To atzīstot galminieks būtu pret savu kungu Hērodu, kurš taču ir ķēniņš. (te varam atcerēties Hēroda Lielā satraukumu par jaunpiedzimušā Jūdu Ķēniņa dzimšanu Zvaigznes dienas stāstā)
        -    No otras puses viņa ģimenē notikusi traģēdija – viņa dēls gulēja uz nāves gultas. Neviens nav varējis palīdzēt. Visi gudrie dakteri un dziednieki ārstējuši, bet velti. Beigās viņš ķeras pie katras iespējas, kaut tik dēls dzīvotu!

    Jēzus atbilde uz galminieka pazemīgo lūgumu ir visai noraidoša: "Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat." – cilvēkiem visos laikos vajadzīgas zīmes un brīnumi. Citreiz mēs, Dievam ticošie ļoti gaidām zīmes no Viņa – kas liktu mums saprast kā rīkoties un kādus lēmumus pieņemt, kur doties. Skaisti par to raksta Paulu Koelju savā darbā „Alķīmiķis” – cik svarīgi ir ievērot zīmes mūsu ceļā un sekot dotajām zīmēm.
    Jēzus šeit māca, ka zīmes un brīnumi var arī nebūt. Viņš aicina savu ticību pamatot dziļāk, ne tikai uz zīmēm un redzamiem Dieva apliecinājumiem.
    Apustulis Pāvils savā vēstulē korintiešiem raksta arī par šo jautājumu: „Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība, bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība.” (1.kor.1:22-24)

    "Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst!" -  šī izmisīgā Galminieka atbilde izmaina Jēzus Nācarieša attieksmi.
    "Ej, tavs dēls ir dzīvs!" - Kādēļ Jēzus, kurš tikko bija tik skeptisks, tagad tik ātri atlaiž mājās šo cilvēku ar tādu it kā nepabeigtu frāzi. Starp citu, šie Jēzus vārdi līdzinās vēl vienam evaņģēlija notikumam par 10 spitālīgajiem, kurus Jēzus uz reizi sūta atrādīties priesteriem – tajā notikumā svarīgākais bija pateicība par dziedināšanu.

    Cilvēks noticēja vārdiem, ko sacīja Jēzus, un aizgāja.
    Kas šeit notiek? – vai galminieks ir kļuvis ticīgs, kā mēs to saprotam. Vai arī šī ticības apliecināšana tomēr nav pastāvīgas ticības veidojusies, bet iz izmisuma pilna tēva sauciens pēc palīdzības. Varbūt tā ir ticība ātrajai palīdzībai? Visticamākais, ka galminieks tiešām jūt, ka šim cilvēkam – Jēzum no Nācaretes ir spēks dziedināt viņa dēlu, tādēļ viņš dodas mājup paļaujoties, ka būs labāk.
    Varbūt šī cilvēka ticība notiek laikā, kad viņš paklausa Jēzum un dodas mājup, neskatoties, ka nezin vai viņa dēls tiešām ir vesels?
    Manuprāt galminieka ceļojums uz mājām bija izšķirošs. Tur noteikti bija cīņa ar savām šaubām – vai ir noticis tas, ko Jēzus sacījis? Jēzus taču ievēroja viņa izmisīgo ticību un paļāvību. Un tad, kad kalpi paziņoja, ka dēls ir kļuvis vesels tanī pat stundā, notika lūzums – tas bija Dieva piedarījums priekš šī cilvēka!

    Līdzīgi notiek arī mūsdienu cilvēku dzīvēs – ticībai vajadzīgs iemesls un reāls pamats – Dievs brīnumaini un pārdabiski izglābis no nelaimes, dziedinājis vai īpaši atklājies. Tas daudzus atved uz baznīcu.
    Lai cilvēkā veidotos ticība, nepieciešams, lai Dievs apliecina savu realitāti – rīkojoties. Bet tālāk nepieciešama iekšēja cilvēka vēlme ticēt un paļauties uz to, kurš rīkojas. Cilvēkā veidojas ticība pateicoties Dieva sastapšanai – kad Viņš ielaužas manā realitātē es ar Viņu komunicēju un tad esmu gatavs ko mainīt un sekot Viņam.
    Nākamais ir – pieaugt priekšstatā par Dievu un pieredzē ar Dievu.

    Patiecoties Dieva sastapšanai cilvēka dvēselē jānotiek motivācijas maiņai – Dievs vairs nav līdzeklis manu mērķu sasniegšanai, bet Viņš kļūst par mērķi visam tam, ko es daru un par iemeslu, kādēļ es daru. Es dzīvoju savu dzīvi un pildu savus pienākumus, bet es strādāju un rūpējos par savu ģimeni, jo Dievs man dod spēku labu darīt.

    Tādēļ tik svarīga ir mācītāja kalpošana draudzē – sējot, kopjot un pļaujot – sludinot Dieva Vārdu, mācot lieliem un maziem, pieņemot grēksūdzes un atlaižot grēkus, sniedzot vērtīgus padomus garīgai dzīvei un kalpojot ar Kristībām, Iesvētībām, Laulībām un izvadīšanām.
    Draudze kļūst dzīva pateicoties izmainītiem cilvēkiem un efektīvai draudzes mācītāja kalpošanai. Šeit notiek tāda kā priecīga apmaiņa – vieni sludina, citi seko labajam piemēram; mācītājs lūdz par draudzi – draudze lūdz par savu mācītāju; mācītājs kalpo saviem cilvēkiem – draudzes ļaudis parūpējas par savu mācītāju.
   

Lai Jums jauka diena!

Ikšķiles evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs
Dzintars Laugalis

 


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!