šķeļošais Bābeles projekts

2010. gada 27. Maijs

Visai pasaulei toreiz bija viena mēle un vienāda valoda. Un, kad nu tie savas teltis pārcēla austrumu virzienā, tad tie atrada līdzenumu Sineāras zemē un tur apmetās, un teica cits citam: "Iesim un taisīsim ķieģeļus un dedzināt tos dedzināsim," - jo ķieģeļi tiem noderēja akmeņu vietā un zemes piķis kaļķu vietā. Un tie teica: "Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi." Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla. Un Tas Kungs sacīja: "Lūk, tā ir viena tauta, un tiem visiem ir viena valoda. Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams. Iesim, nolaidīsimies un sajauksim viņu valodu, ka tie vairs nesaprot cits cita valodu." Un Tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, un viņi mitējās celt pilsētu. Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele, jo tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu.

Genesis 11:1-9

Šajā Vasarsvētku nedēļā mēs pārdomājam Svētā Gara nākšanas nozīmi. Tas veido kopību, dara mūs vienotus, dara mūs apgaismotus (ka mums ir saprašana par Dievu un garīgām lietām), ka mēs spējam lasīt Bībeli un tā uz mums runā un mēs saprotam, kas tur rakstīts un kādēļ. Caur Svēto Garu mēs saprotam un dzirdam Dievu, Viņš uz mums runā mums saprotamā valodā. Caur Svēto Garu mēs saprotam viens otru – esot Dievā mēs it kā runājam vienā valodā.

Pavisam pretējs ir notikums par Bābeles torņa celtniecību. Šī notikuma rezultātā cilvēce zaudēja ārējo vienotību – vairs viens otru nesaprata, radās domstarpības, citādais radīja plaisas un atsvešināja tik tālu, ka radīja konfliktus un atgrūda. Bābeles tornis radīja savējo un svešinieku norobežošanu un daudzos konfliktus un karus tautu savstarpējās nepieņemšanas dēļ.

Bābeles torņa notikuma aprakstā mēs redzam vairākas ļoti zīmīgas sakarības, kas palīdz apzināties kādas svarīgas lietas. Šis stāsts dziļi raksturo cilvēcisko situāciju. Cilvēki apvienojas, lai celtu pilsētu un īpašu torni, ar nolūku sasniegt neiespējamo, aizsniegt debesis, paveikt kaut ko tādu, kas dotu nemirstīgu slavu uz paaudžu paaudzēm.
Dievs to ievēro un novērtē kā negatīvu un izjauc šo plānu – sajauc cēlāju vienotību caur to, ka viņi vairs viens otru nesaprot, runā citādās valodās.

Kas tad tur tāds slikts notika, ka Dievs bija spiests iejaukties cilvēces liktenī ar negatīvu darbību, radot sajukumu un nesaprašanos?
šo lietu iespējams izprast padomājot par līdzīgām norisēm pasaulē.   Interesanti, ka visos laikos ir bijušas tendences uzcelt Bābeles torņus. Cilvēciskajā skatījumā šāda celtniecība ir laba – mēs apvienojamies, lai sasniegtu kaut ko īpašu; mēs ceļam savu kultūru, zinātni, valsti, uzbūvējam kaut ko grandiozu – kas gan tur būtu slikts, lai Dievs to nosodītu. Patiesībā jau manuprāt galvenais nav tornis vai piramīdas vai Sv.Pētera bazilika Vatikānā, bet gan attieksme. Šajā notikumā galvenais bija tas, ka cilvēki cēla savu pilsētu un torni bez Dieva. Viņš nebija klāt celtniecībā, Dievam ar to nebija sakara. Vēl vairāk, torņa celtniecības mērķis bija, lai tā virsotne sniedzas debesīs, tas nozīmē, lai mēs varētu ietiekties debesīs ar savu spēku un varēšanu. Interesanti, ka Bābeles torņa Mezopotāmijā (Irākā) viens no nosaukumiem bija „Kāpnes uz debesīm”, tā virsotnē atradās templis, kur upurēt dieviem.
Tas nozīmē, ka Bābeles tornis ir raksturojams kā cilvēces lepnuma iemiesojums – mēs varam, mums viss ir iespējams, mums nevajag Dievu, lai mēs labi dzīvotu.

Tādēļ arī rodas sašķeltība un domstarpības, runāšana dažādās valodās un savējo un svešo nodalīšana – tas ir cilvēciski. Caur Bābeles torņa celtniecības skumjo rezultātu mēs varam mācīties, ka visi mērķi, kas tiek nosprausti ārpus Dieva konteksta nespēj pilnīgi vienot. Cilvēcībai nav pa spēkam pašas ētiskajā spēkā un resursos būt vienotai, kamēr tā atrodas ārpus saiknes ar Radītāju.

Tādēļ Vasarsvētku notikums mums ir tik nozīmīgs, jo tas atklāj lielisko patiesību – ar Dievu var atjaunot zaudēto vienotību – starp mums un Viņu, bet arī mūsu vidū. Nāk Svētais Gars un ar savu garīgo spēku ļauj mums uzlūkot vienam otru kā savējos, kā draugus, kā brāļus un māsas, vienas ģimenes locekļus. Mūs vairs nešķir valoda, dažāda ādas krāsa vai pretējie dzimumi, mums vairs nav nepatīkami, ka citiem ir citādāka kultūra un ieradumi. Mūs vairs neatgrūž viņu savādākā pieeja, redzējums vai domāšanas veids. Mums ir daudz vairāk vienojošā ne kā atšķirīgā. Tas, kas mūs vieno nav mūsu pašu uzstādītais mērķis, kas vērsts uz mums vai mūsu lepnumu, bet tas ir Dieva uzstādījums un vērsts uz satuvināšanos ar Viņu. Tas ir būtiski labs mērķis – lai mīlestība darbojas mūsu vidū un mēs dzīvojam tās apdvesmoti.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!