laiks
Gadu mijā, 2010. gada 30. decembris
Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg: esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs. Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā; tiešām, Es jums saku, ka viņš, apsējis priekšautu, tos apsēdinās, apstaigās visus un tiem kalpos.
Un, ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīti tie!
Bet to ziniet, ja nama kungs zinātu, kurā stundā nāks zaglis, viņš neļautu tam ielauzties savā namā.
Tāpat arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat
Lūkas 12:35-40
Noslēdzas 2010.gads un drīz sāksies jaunais 2011.gads. Gadu mija ir priekš pārdomām un priekš rēķinu noslēgšanas.
Mēs varam pārskatīt iepriekšējā gadā paveikto un apzināties savu stāvokli. Ieraudzīt bilanci. Kāda ir mūsu garīgā bilance? – ko esam ieguvuši šajā gadā un kas mums bija jāzaudē? Pēc zināma atkāpes punkta, atstatuma mums iespējams ieraudzīt piedzīvotā jēgu – ko tas kopumā ir devis man un maniem tuviniekiem – labu vai sliktu. Bieži vien notikumus uzreiz nav iespējams novērtēt pareizi.
Gadu mijā mēs jūtam laika maiņu. Vecgada naktī, kad 24.00 viens gads noslēdzas un nākamais iestājas, mēs piedzīvojam īpašas sajūtas – laika maiņu. Īpaši tas jūtams, kad iestājas kādi apaļi gadskaitļi. Jaungada naktī cilvēki mēģina minēt kāds būs nākamais gads un zīlē pēc svina, kafijas biezumiem vai arī cenšas noteikt ar astroloģiskām prognozēm nākamā gada virzību un gaidāmos notikumus – uz ko lai mēs gatavojamies, ar ko lai rēķināmies. Tā mēs cenšamies iespiesties nākotnē, lai justos drošāk. Austrumos cilvēki ir saskatījuši zināmas sakarības un izveidojuši ciklus, pēc kuriem būtu raksturojami gadu ritējumi. Pēc tā nākamais gads būšot kaķa gads. Tie, kuri tic šiem astroloģiskajiem cikliem un prognozēm, saskata sakritības un atbilstības realitātē ar prognozēm.
Bet laiks jau vienalga turpina savu gaitu, neatkarīgi kādu gada skaitli mēs šogad rakstām. Gadu skaitīšana ir cilvēku ievedums, tā ir vajadzīga mums. Bet gadu skaitīšana ir vajadzīga, lai mums ir kāds atskaites punkts laikam. Kas tagad ir par laika posmu, kā sastāvdaļa mēs esam?
Mēs, Rietumu pasaulē skaitam gadus pēc Gregora kalendāra, pēc Kristus dzimšanas, jo Kristus ir mūsu Kungs. Viņš ir Kungs pār mūsu ēru un pār mūsu laiku, ar to mēs tā atzīstam. Ebrēji skaita gadus pēc pasaules radīšanas. Mēs varam skaitīt gadus pēc savas piedzimšanas. Mēs varam skaitīt gadus līdzīgi kā senajās pasaulēs, sākot no kādas ķēnišķīgās dinastijas valdīšanas sākuma.
Kas tad ir laiks? Tas ir jautājums, kas bieži nodarbina mūsu domas. Ko mēs varam par laiku pateikt un domāt, kā kristieši, garīgi ļaudis?
· Vispirms mums būtu jādomā, ka tas ir Saules cikls, gaismas gājuma cikls. Jeb pareizāk, tas ir Zemes griešanās ap Sauli cikls. Šādi gadu iespējams sadalīt 365 dienās un vēl kādās stundās, kad ik pa laikam uzkrājas vēl viena diena, garajā gadā.
· Bet laiks nav tikai diena un nakts, proti, gaismas ritējums. Laiks ir kaut kas vairāk. Laiks ir ritējums pats par sevi. Laiks ir kaut kādu notikumu secība. Tas, kurš ir laikā piedzīvo tā gaitu.
· Laiks ir objektīvs un subjektīvs. Ir laiks, ko mēs mērām kā Grīnvičas laiku – etalonu un atskaites punktu laika skaitīšanai. Pulksteņi ir tie, kas mūsu vietā skaita objektīvo laiku. Senie grieķi šo no mums neatkarīgo laiku dēvēja par cronos – tas ir laika ritējums, hronoloģiskais laiks. Tas zināmā veidā izriet no mūsu dienas un nakts attiecībām, jeb Zemeslodes riņķošanas ap Sauli.
Bet ir arī subjektīvais, piedzīvojamais laiks – kairos – tas ir laika pārdzīvojums, pārdzīvojumu virkne. Nereti mēs laiku jūtam kā smagu un lēnu, bet citreiz vairākas stundas paskrien garām vienā acu mirklī. Bērnībā mazajiem šķiet, ka laiks velkas lēni un kaitinoši, bet brieduma un vecuma gados, laiks skrien vēja spārniem.
· Laiks ir Dieva radīts. Jau Bībeles pirmajos teikumos varam izlasīt par laika esamību. „iesākumos” (arch) – pirms visa, kas notika. Dievs radīja gaismu, debesu spīdekļus, kas izstaro redzamo gaismu, fotonus. Dievs rada procesu, notikumu virknes, cēloņsakarību likumus. Viņš pats ir iekš laika ritējuma.
· Kairos un hronos satiekas cilvēka dvēselē. Ir svarīgi, ka mēs jūtam laika jēgu, ievērojam zīmes. Ir zīmes priekš cilvēka dzīves (kairos) un ir zīmes priekš mūsu pasaules. Līdzīgi kā gadalaiku mēs nosakām pēc tā, ka kūst sniegs un koki atmostas pavasarim, mēs arī varētu noteikt, ka ir pienācis noslēgums kādam garīgam ciklam. Vai tas ir pienācis?
Kristus savās runām mums atgādina būt gatavībā. Arī apustuļi (Pāvils un Pēteris) mudina būt gatavībā uz laiku beigām. Tā ir tāda īpaša gatavība. Jēzus Kristus Lūkas evaņģēlija 12.nodaļā raksta, lai mēs, kuri gaida Kristus otro atnākšanu, esam kā tie, kuri gaida līgavaini pārnākam ar līgavu mājās.
· Lai mūsu lāpas ir degošas un gurni apjozti – tas nozīmē, ka ir jābūt gataviem doties ceļā, būt gataviem rīcībai – no gaidīšanas uz rīcību.
· Otrkārt, tā ir priecīga gaidīšana un gatavība uzņemt savu draugu ar prieku. Grūti ir gaidīt, kad mēs gaidām ar bailēm no Kunga un briesmīgā Soģa. Svētīgs ir tas, kurš gaida Kungu kā savu mīļo draugu. Tad arī ir daudz vieglāk pārdzīvot gaidīšanas grūtības, laiku, kas velkas un šķiet, ka nekad tas nepienāks.
Svarīgi ir palikt nomodā – tas ir garīgais nomods – atvērtas acis un spēja just to, kas notiek. Tas man atgādina Kristus pēdējo nakti kopā ar saviem apustuļiem, kad Viņš ļoti lūdza mācekļiem palikt nomodā, jo šīs pasaules kungs nāk. Mācekļi nespēja palikt nomodā ar savu Kungu šajā briesmīgajā pārbaudījumu naktī. Kas to būtu domājis, ka palikt nomodā ir tik grūti! Mūsu cilvēciskie spēki ir tik vāji. Bet Dieva spēkā mēs varam palikt nomodā.
Interesants ir Jēzus apraksts par Kungu, kurš kalpos saviem kalpiem, kuri būs svētīgi, jo ir palikuši nomodā. Tas sasaucas ar Viņa kalpošanu Zaļajā Ceturtdienā, kad Jēzus apsēja priekšautu un mazgāja saviem mācekļiem kājas. Ko tas nozīmē priekš mums? – tas ir ļoti grūts skaidrojums, jo šeit tam nav skaidrojuma. Bet, manuprāt tas nozīmētu garīgās dzīves ritējumu. Lai paliktu nomodā nepieciešama iekšējā garīgā aprite – Svēta Gara darbība manā dvēselē. Garīgais dzīvīgums. Tā notiek tādā veidā, ka mēs lūdzam Dievu, sūdzam Viņam savus grēkus un ieaicinām Viņu savās dzīves visattālākajos nostūrīšos. Viņš tad nāk pie manis un kalpo līdzīgi kā Zaļās Ceturtdienas vakarā. Tā ir Dieva pašpazemošanās līdz mums.
DIEVKALPOJUMI:
- svētdienās 10.00
- ceturtdienās 19.00
DIEVKALPOJUMI īpaši ģimenēm un bērniem:
- mēneša 1. svētdienās 10.00
TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:
- otrdienās 17.00 - 19.00
- ceturtdienās 17.00 - 18.30
KANCELEJA ATVĒRTA:
- svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
- otrdienās 17.00 - 19.00
- ceturtdienās 17.00 - 18.30
ZIEDOJUMIEM
Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze
Reģistrācijas nr. 90000628081
AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X
Konts: LV63UNLA0050016342180
Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.
Esam pateicīgi par atbalstu!