parādnieka sirds

2010. gada 17. oktobrī

Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties. Un, kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu. Bet, kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu. Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida.

 Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā! Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu. Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā.

 Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.

Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies? Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.

 Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit."

Mateja 18:23-35 

Vai jūs esat sev kādreiz uzdevuši jautājumu: kas ir galvenais, ko es vēlos saņemt no attiecībām ar Dievu vai no nākšanas uz baznīcu? Visticamāk tur varētu būt dažādas atbildes. Bet domāju, ka daudziem no mums domas būtu ap dvēseles mieru un grēku piedošanu.

 Tēma par grēku piedošanu ir viena no pamata tēmām Kristīgajā ticībā. Grēks ir Dieva noteiktās kārtības pārkāpšana, nepaklausība Viņam, nostāšanās un sacelšanās pret Viņu. Bet grēks Dieva novērtējumā citreiz ir kā muļķība, kļūda, un dzīve, kas virzās nepareizā virzienā. Grēks sēd cilvēka dvēseli, izkropļo cilvēka iekšējo pasauli un samaitā spēju garīgi novērtēt sevi un pasauli. Tas apcietina sirdi.

Tādēļ arī Jēzus Kristus daudzviet runā par šo svarīgo jautājumu – piedošanu. Viņš savu kalpošanu iesāk ar saucienu: „Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu Valstība ir pienākusi!” Visa Mateja evaņģēlija 18.nodaļa ir veltīta tam: 1-9 par apgrēcināšanos; 10-14 par pazudušo avi; 15-22 grēkos kritušā pamacīšana; 23-33 par nepiedodošo kalpu.

 Jēzus līdzība par nepiedodošo kalpu ir ļoti uzrunājoša un pirmajā brīdī arī biedējoša.

·         Apokaliptiska – kungs atprasa no saviem parādniekiem; pienācis kredīta atmaksas laiks. Ar to šī līdzība ir šodienīga. Daudziem no mūsu laikabiedriem nākas piedzīvot šādus brīžus. Bet Jēzus šeit dziļākajā būtībā nerunā par naudu, bet par garīgām lietām.

·         Līdzības noslēgumā sadusmotais kungs tomēr atprasa cietsirdīgajam nepiedevušajam kalpam viņa lielo parādu un nodod mocītājiem.

 Kas tad ir šīs līdzības centrā? – pirmajā brīdī liekas, tas ir kalps, kurš nepiedod

·         Uzrunājoša ir milzīgā parāda attiecība starp kalpu un viņa paša darba kolēģi - kalps ir kungam parādā 10 000 talentu – tā ir milzu summa, kas atbilstu vienas nelielas valsts gada budžetam. Bet viņa darba biedrs ir viņam parādā 100 denārijus, kas būtībā ir 3 mēnešu dienas strādnieka izpeļņa.

·         Visticamākais, ka šis kalps ir bijis kāds ķēniņa finansu vai saimniecības pārvaldnieks, nolaidīgs un slikts pārvaldnieks. Bet tā jau arī mūsu valstī sanāk, ka lielie vīri un kundzes nespēj ieraudzīt mazā cilvēka sāpi. Arī šis cilvēks nespēj sevi nolikt uz viena līmeņa ar vienkāršo cilvēku no tautas un attiecināt savu parādu ar viņa parādu.

 Taču patiesībā un būtībā Jēzus šajā līdzībā runā par parādnieka sirdi:

·         Kunga sirds – piedodoša. Viņš ir jocīgs savā piedošanā – rīkojas izšķērdīgi, vai nu viņš ir ļoti bagāts vai augstu vērtē savu slikto kalpu vai arī cer, ka mainīsies.

·         Kalpa sirds – tā ir kalpa sirds – kad ir lielas sprukas, tad pazemojas un lūdzas pēc žēlastības, bet, kad kāds ir atkarīgs no viņa žēlastības, tad izbauda varu un parāda cietsirdību. Kalpa sirds neizmainās no tā, ka viņš piedzīvo žēlastību un piedošanu.

Mani citreiz aizkustina un liek pārdomāt kalpa darba biedru reakcija uz nepiedošanu – „tie ļoti noskuma” un aizgāja un izstāstīja par to savam kungam… Tas izsaka baznīcisku attieksmi pret savu brāļu vai māsu grēkiem un ļaunajiem darbiem – nevis apkarot viņus vai atdarīt viņiem pēc nopelniem vai justies labi, ka esmu pārāks par to, bet noskumt un pastāstīt mūsu Kungam par to visu. Tā ir noskumšana par to, lai es pats kaut ko tādu neizdaru.

Kāpēc Jēzus noslēdz šo līdzību ar piedraudējumu?

·         Pedagoģiski – lai mēs tā nedaram

·         Pamudinoši – lai mēs domātu par šo tēmu

·         Lai mēs saprastu, ka svarīgākais piedošanas jomā ir sirds izmaiņa – pat nevis ārēja manu grēku nomazgāšana vai atskaitīšana, bet piedodošas sirds izveidošanās.

 Tādēļ šo līdzību mēs varam uzlūkot kā ilustrāciju Jēzus mācītai „Mūsu Tēvs…” lūgšanai: „Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem!

Tādēļ arī ir šajā sakarā kāds svarīgs jautājums: vai man vispirms ir jāpiedod savējiem parādniekiem, lai Dievs sniegtu piedošanu man? (No kurienes nāk piedošanas spēks – no manis vai no Dieva?)

·         Vai Dievs rīkojas tāpat kā dažreiz cilvēki, kad viņi gaida,lai vispirms tas otrs man nāk pretim, palūdz piedošanu, tad es viņam piedošu?

·         Gadās, ka cilvēkam nav spēka piedod.

  Kurš šajā līdzībā pirmais sniedz piedošanu – kalps vai viņa kungs? – kungs.
Tāpat ir arī mūsu garīgajā dzīvē – Dievs ir pirmais, kurš piedod mūsu parādus, un mēs zinām, ka to ir daudz.

Kā ir ar mums? – vai esam piedevuši tiem, kuri ir mūsu parādnieki? Citreiz šķiet, ka tas ir tik daudz kā 10 000 talentu zelta – nav pamata piedod, tas ir tik neizdevīgi!

  Kāpēc vieni izmainās pateicoties tam, ka Dievs piedod viņu grēkus, bet citi paliek cietsirdīgi?
Uz pasaules ir tik daudz cietsirdīgu cilvēku!

Man liekas ir laba garīga atziņa – katram ir savs laiks un katram savs mērs. Mēs nespējam izmainīt otra cilvēka dvēseli – grēcinieka sirdi – cietsirdīgu padarīt par mīkstsirdīgu.

Bet kaut ko mēs tomēr spējam: a) uzrādīt grēku; b) lūgt par ļaundariem un grēciniekiem; c) mēs varam mācīties paši no šī piemēra – negrēkot.

Dieva Svētais Gars ir tas, kurš aizkustina un izmaina kalpa sirdi – izkausē iekšējo metālu un bruņas, darot to mīkstu un atvērtu. Viņš citiem liek baudīt savas cietsirdības augļus – nododot mocītājiem. Caur to varbūt grēcinieki atgriežas un izmainās.

  Ko Dievs sagaida no manis caur šo līdzību? – mums ir svarīgi saglabāt „parādnieka sirdi” – mēs ceram uz Viņa žēlastību; es Dieva priekšā nevaru nekā citādi pastāvēt un būt vērtīgs, kā pateicoties Kristus nopelnam un Viņa apžēlošanās un mīlestībai. Manī nav nekas tāds, tikai mani parādi, bet Kristū ir lielas bagātības, kas manu dzīvi padara vērtīgu. Caur šo attieksmi es uzlūkoju tos, kuri ir man parādā, un redzu, ka mums ir daudz kā kopīga – 1) mūsu parādi, 2) Kristus žēlastība.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!